Almītes virtuvē: marinēti ķirbji

Pirmais ceļojums pa Almītes virtuvi sākas ar marinētiem ķirbjiem, kurus viņa jau marinē gadiem un tā ir tāda kā vecmammas firmas recepte.
Nācās man nedaudz viņu pierunāt, lai atklātu savu recepti arī citiem, bet nu šeit tā ir!

Meksikāņi un ķirbju pienazupa

Kā jau minēju, mana vecmamma Almīte dievina meksikāņu seriālus un šo savu kāri man bez maz vai ieauda gēnos, jo atceros sevi skatāmies kopā ar viņu šos seriālus. Un šī ir ir tēma par kuru varētu runāt no rīta līdz vakaram.

saite

Šodien ciemojoties pie viņas apspriedām jauno seriālu "Mežonīgās sirdis". Paejot jau 10 gadiem man šie seriāli liekas salkani, bet vecmamma skatās ar milzu aizrautību visu notiekošo un ir gatava ar mani kopā izdomāt vai vēl desmit finālus šai filmai! Es jau zinu, ka viņai tie raudulīgie meksikāņu vīrieši patīk!!
Un, kamēr mēs omulīgi apspriedām jauno seriālu par kuru viņa gandrīz vai jau fano, viņa mani cienāja ar gardo ķirbju piena zupu. Es vispār nemīlu ķirbjus lietot uzturā, tā garša man liekas dīvaina, bet šajā piena zupā, kas vairumam var likties kaut kas negaršīgs, viņa ideāli izvāra šo zupu, ka es ēdu ar gardu muti.. Es pieļauju domu, ka daudzi nemaz par šādu piena zupu nav dzirdējuši, bet tā ir neticami garda... ja to vāra mana Almīte, protams.

Saskaldīju skaliņus un iekurināju Almītes krāsniņu. Tagad pie viņas ir silti, un varu doties uzspēlēt ar viņu kādu duraka partiju. :)

Visiem jauku vakaru,
Peļuķiņš

Vecmammas zāļu skapītītī!

Mana vecmamma Almīte nav parasta vecmamma. Viņai ir savs viedoklis par jebkuru politisko tēmu, un ir aizrautīga meksikāņu seriālu skatītāja (kas man ari pielipināja šo paradumu, jo atceros sevi kopš mazotnes skatoties kopā ar Almīti pēcpusdienas seriālus). Par to es jums pastāstīšu kādu citu reizi, bet šoreiz es pastāstīšu par kādu Almītes neticamu talantu- dažādo zālīšu maisījumi.

saite

Tieši šajā laikā kad izbraucu pie Almites, viņai ir viens teikums: "Peļukiņ, ņem padzer šo tējiņu, lai nedabūtu iesnu un klepu" (viņa tiešām saka iesna nevis iesnas) Bet tā tējiņa ir nežēlīgi negaršīga un izskatās pēc spinātu un brokoļu biezeņa, kas man tik ļoti negaršo.. Lai vai kā, tējiņa dara brīnumus! Vienmēr kad esmu apaukstējusies, viņa atved šo zālīšu maisījumu, nu kādus 200 g un stingri piesaka, ka man ir jādzer tā tēja vairākas reizes dienā. Tās man ir tīras mocības, bet es zinu, ka Almītes tējiņa palīdzēs. Un es visu laiku domāju, it ka vasarās kopā lasot visas sastāvdaļas tās neliekas nekādas maģiskās, bet,

 kad Almīte tās sažāvē un dod dzert, tēja dara brīnumus. Tējas sastāvā ir sarkanais āboliņš, pelašķis, ceļmallapas, avenes un upenes.

Es domāju, ka tā ir milzu mīlestība, ko viņa liek tējiņā iekšā. Ir dzertas dažādas līdzīgas tējiņas, bet neviena nestāv tuvu Almītes tējai.

Un tā nav vienīgā viņas veselīgā tējiņa, bet tā ir pati labākā. Katru gadu, kad stundām ilgi ir jālasa liepziedi, es vienmēr dusmojos, jo nevaru vienkārši padzīvoties pa lauku svaigo gaisu, pastaigāt ar basām kājām pa zālīti, un aiziet līdz ezeram peldēties, bet, kad esmu apķērusi kādu nelabo bacili, tad es priecājos par Almītes mīlestības pilnajam zālīšu tējiņām, un to vienu sevišķo, kas mani ārstē, kad man ir piemetusies iesna un klepus..

Vel viena lieliska, bet negaršīga Almītes recepte, kad ļoti stipri sāp kakls - rīvēti sīpoli ar cukuru. Garšo īpatnēji, bet šī Almītes senā recepte ir ļoti vērtīga sāpošam kaklam.

Ar daudz bučām,

Peļukiņš