Mana vecmamma Almīte nav parasta vecmamma. Viņai
ir savs viedoklis par jebkuru politisko tēmu, un ir aizrautīga meksikāņu seriālu
skatītāja (kas man ari pielipināja šo paradumu, jo atceros sevi kopš mazotnes
skatoties kopā ar Almīti pēcpusdienas seriālus). Par to es jums pastāstīšu kādu
citu reizi, bet šoreiz es pastāstīšu par kādu Almītes neticamu talantu- dažādo zālīšu
maisījumi.
Tieši šajā laikā kad izbraucu pie Almites, viņai ir viens teikums: "Peļukiņ, ņem padzer šo tējiņu, lai nedabūtu iesnu un klepu" (viņa tiešām saka iesna nevis iesnas) Bet tā tējiņa ir nežēlīgi negaršīga un izskatās pēc spinātu un brokoļu biezeņa, kas man tik ļoti negaršo.. Lai vai kā, tējiņa dara brīnumus! Vienmēr kad esmu apaukstējusies, viņa atved šo zālīšu maisījumu, nu kādus 200 g un stingri piesaka, ka man ir jādzer tā tēja vairākas reizes dienā. Tās man ir tīras mocības, bet es zinu, ka Almītes tējiņa palīdzēs. Un es visu laiku domāju, it ka vasarās kopā lasot visas sastāvdaļas tās neliekas nekādas maģiskās, bet,
kad Almīte tās sažāvē
un dod dzert, tēja dara brīnumus. Tējas sastāvā ir sarkanais āboliņš, pelašķis,
ceļmallapas, avenes un upenes.
Es domāju, ka tā ir milzu mīlestība, ko viņa liek tējiņā iekšā.
Ir dzertas dažādas līdzīgas tējiņas, bet neviena nestāv tuvu Almītes tējai.
Un tā nav vienīgā viņas veselīgā tējiņa, bet tā ir pati labākā.
Katru gadu, kad stundām ilgi ir jālasa liepziedi, es vienmēr dusmojos, jo nevaru
vienkārši padzīvoties pa lauku svaigo gaisu, pastaigāt ar basām kājām pa zālīti,
un aiziet līdz ezeram peldēties, bet, kad esmu apķērusi kādu nelabo bacili, tad
es priecājos par Almītes mīlestības pilnajam zālīšu tējiņām, un to vienu sevišķo,
kas mani ārstē, kad man ir piemetusies iesna un klepus..
Vel viena lieliska, bet negaršīga Almītes recepte, kad ļoti
stipri sāp kakls - rīvēti sīpoli ar cukuru. Garšo īpatnēji, bet šī Almītes senā
recepte ir ļoti vērtīga sāpošam kaklam.
Ar daudz bučām,
Peļukiņš
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru