Mūsu mūzas
Astrīdas tante - Sklandrauša vecmamma
"Es esmu dzimusi jau gana sen atpakaļ, lai tu, bērniņ,
saprastu kādā laikā es kādreiz dzīvoju. Bija labi laiki, un gadījās arī ka
nezinājām kur ņemt padomu. Bet ja man ir
iespēja kādam palīdzēt ar savu zināšanu, tad runāties var ar mani par
visu."
Almīte - Peļukiņa vecmamma
"Ko nu par sevi teikt....Tā jau būtu lielīšana,
Pelīt....Patīk man zālītes dažādas vākt, pļavu puķes tās vismīļākās. Ja nu
kādreiz kādam gadās kāda ķibele, palīdzu kā vien māku...Nu tās zāļu lapiņas jau
ar daudz kam palīdz, katrai savs labums. Tā jau tas dabā iekārtots- kur cilvēks
nedara dabai pāri, tur daba vienmēr palīdz.
Jā, bērniņ, patīk man tie meksikāņu seriāli, tur jau tev
tiesa. Kā tie jaunie mīlējas un ķīvējas (smej), tā man vienmēr atmiņas par savu
jaunību."
Austra - Čabulītes vecmamma
"Vai atceries, kā mācīju tevi slaukt Brūnaļu
(aut.piez.- gotiņa)?.. Tāda jau ar ir tā mana daba. Tevi jau nevar vienmēr pie
darba likt, bet mani te vienmēr kāds darbiņš gaida. Ja varu tev ko pamācīt, tad
jau es no sirds... agrāk, bērns, bija citi laiki, tad visu tik ar rokām
darījām. Kādu citu reizi varu arī pastāstīt."
