Validols azotē

Ir 3 iespējamie varianti, kamdēļ vecmamma vēl ir:
1. Lai Tev būtu prieks;
2. Jo viņai vēl daudz gribās padarīt;
3. Lai kādam iespītētu.

Manā gadījumā, vecmammas vairs nav. Un tieši tas ir iemesls, lai es apdomātu- kas ir tās lietas, vai emocijas, ko vecmamma man pēc sevis ir atstājusi. Neteikšu, ka nebūtu par to domājusi līdz pasniedzējs šodien vaicāja par vecmammas eksistenci. Un kā vēl esmu!

Ir bijušas dienas, kad nevaru beigt domāt par viņu. Pietrūkst. Lai gan tikai 9 vai 10 gadi man bija, kad pēdējo reizi viņu redzēju. Ir palicis tik daudz....daudz padomu, aizrādījumu, atzinīgu vārdu, dzīves mācības, un arī tukšuma. Jā- savādi, jo, lai gan vecāki abi mani audzinājuši, vecmama ir tā, kas man bija tuvumā visādos "pirmo reizi" mirkļos. I tad, kad mācījos staigāt, mizot kartupeļus, un kult sviestu, i tad kad pirmoreiz dabūju sutu, nogaršoju validolu (njamma, kas mamamai nepieciešama), un pārvarēju bailes no tumsas.

Tas viss veido Milzīgu atmiņu krātuvi. Bieži vien prātoju, ko un kā es darītu tad, ja viņa vēl būtu. Kā ar viņu runātos, kā vaicātu pēc padoma, un kā klausītos viņas stāstos (kurus nekad tā pa īstam netiku dzirdējusi, jo bija darba pilnas rokas).

Bet ja man pāris īsos vārdos jāietērpj viņa, tad teiktu es- spēcīga sieviete, patiesa, un lēnprātīga.

Viena dziesma, kas vecmammas mīļākā, dažus gadus atpakaļ tika Dāvida Gleškes un DJ Wiesys apstrādāta :D Interesanti zināt, vai mamamai patiktu jaunajā izpildījumā :D

Viņa šo dziesmu spēlēja uz harmonija. Kurš zin kā viņš skan?
Tik patīkama, stiepta nopūta katram taustiņam. Mājīga, dūcoša.

     Foto: No personīgā arhīva

Tā nav bērnības garša. Tā ir mīlestības elpa, kas jāieelpo un jāizlaiž caur katru šūnu.

Čabulīte