Pirmo reizi

Vaicāju vecmammai, ko viņa ieteiktu darīt kopā ar viņas vecuma cilvēku tādam jaunietim kā es.

(Jāsaka godīgi, sabijos jau, ka viņa pārpratīs manu jautājumu, un ieplānos mums  kopīgu vakaru, bet man tik daudz jāmācās uz lekcijām nākošnedēļ!)

Nācās mazliet konkrētāk paskaidrot, ka rakstu blogu, un ļoti noderētu viņas domas. Kā Tu domā, ar kuru reizi viņa saprata, kas ir blogs? :D :) Ak, izdevās gana ātri! ( varbūt tamdēļ, ka viņa vienmēr bijusi apķērīga.)

1. viņa teica- lai vai ko kopā darītu, nekad neuzsver cik viņa ir veca, bet tu- jauna!

2. ja ejiet kur kopā, neej aiz viņas, kaut ko bubinot par to, cik viņa lēni iet;

3. pat veļas izžaušana, dažreiz var būt gana interesants kopīgs pasākums;(bet tas gan nederēs pirmo reizi redzoties);

4. viņa gribētu kādreiz aiziet kopā uzspēlēt šahu Vērmanītī;

5. kopā varētu pagatavot kādu ēdienu ( pēc pieredzes ar Astrīdas tanti, zinu, ka viņai, visdrīzāk, patiks, ja vaicāsi kā ko labāk pagatavot);

6. vecā kaluma cilvēks reti kad tev atzīs, ka ir vajadzīga palīdzība, tamdēļ - vislabākais, ko vari darīt, ir iesaistīties kādās ikdienas aktivitātēs, jeb kopā darīt ko tādu, kas ticis mīlēts jaunībā ( un fiziski vēl iespējams);

Tātad, nekad neaizmirsti par to, ka vecs cilvēks patiešām ir vecs, bet viņam to nesaki!  Un, lai vai ko darītu kopā, pacenties likt viņam justies noderīgam.

Cerams, ka otrajā punktā es nekad neesmu bijusi par iemeslu viņas ieteikumam! :O

Bet vispār- tagad būs labs iemesls uzspēlēt kādreiz šahu ar viņu :)

Sklandrausītis